PeR tipo
Starptipu attiecību tabula

ES I
z
g
u
d
r
o
t
ā
j
s
S
t
a
r
p
n
i
e
k
s
E
n
t
u
z
i
a
s
t
s
A
n
a
l
ī
t
i
ķ
i
s
A
u
d
z
i
n
ā
t
ā
j
s
I
n
s
p
e
k
t
o
r
s
M
a
r
š
a
l
s
L
i
r
i
ķ
i
s
P
o
l
i
t
i
ķ
i
s
K
r
i
t
i
ķ
i
s
U
z
ņ
ē
m
ē
j
s
S
a
r
g
ā
t
ā
j
s
A
d
m
i
n
i
s
t
r
a
t
o
r
s
H
u
m
ā
n
i
s
t
s
P
a
d
o
m
d
e
v
ē
j
s
M
e
i
s
t
a
r
s
MAN
Izgudrotājs
(Dons Kihots)
V D A S u r d M s.e. p.p. š.v. K P R r.a. p.d.
Starpnieks
(Dima)
D V S A r u M d p.p. s.e. K š.v. R P p.d. r.a.
Entuziasts
(Igo)
A S V D r.a. p.d. P R š.v. K s.e. p.p. d M u r
Analītiķis
(Robespjērs)
S A D V p.d. r.a. R P K š.v. p.p. s.e. M d r u
Audzinātājs
(Hamlets)
P R r.a. p.d. V D A S u r d M s.e. p.p. š.v. K
Inspektors
(Maksims)
R P p.d. r.a. D V S A r u M d p.p. s.e. K š.v.
Maršals
(Žukovs)
d M u r A S V D r.a. p.d. P R š.v. K s.e. p.p.
Liriķis
(Jeseņins)
M d r u S A D V p.d. r.a. R P K š.v. p.p. s.e.
Politiķis
(Napoleons)
s.e. p.p. š.v. K P R r.a. p.d. V D A S u r d M
Kritiķis
(Balzaks)
p.p. s.e. K š.v. R P p.d. r.a. D V S A r u M d
Uzņēmējs
(Džeks)
š.v. K s.e. p.p. d M u r A S V D r.a. p.d. P R
Sargātājs
(Klaids)
K š.v. p.p. s.e. M d r u S A D V p.d. r.a. R P
Administrators
(Štirlics)
u r d M s.e. p.p. š.v. K P R r.a. p.d. V D A S
Humānists
(Dostojevskis)
r u M d p.p. s.e. K š.v. R P p.d. r.a. D V S A
Padomdevējs
(Hakslijs)
r.a. p.d. P R š.v. K s.e. p.p. d M u r A S V D
Meistars
(Gabēns)
p.d. r.a. R P K š.v. p.p. s.e. M d r u S A D V



D – Duālās attiecības
A – Aktivizācijas attiecības
M – Mirāžas attiecības
p.d. – Pusduālās attiecības
V – Vienādo attiecības
S – Spoguļ attiecības
d – Darba attiecības
r.a. – Radniecīgo attiecības
p.p. – Pilnīgs pretstats
š.v. – Šķietami vienādo attiecības
s.e. – Super Ego
Sociālā pasūtījuma attiecības: P - Tu pārraidītājs, u – Tu uztvērējs
Revīzijas attiecības: R – Tu revidents, r – Tu revidējamais
K – Konfliktējošās attiecības



Duālās
Duālajās attiecībās, partneri papildina viens otra psihes funkcijas - aizsargā vājās vietas, uzņemas papildus slodzi utt. Vairākums socionikas speciālistu uzskata, ka šīs attiecības ir pilnīgas visās jomās. Visiem zināms izteiciens par pretējiem poliem, kas pievelkas. Duālie sociotipi patiešām ir pretēji – piemēram, Dimā ir introverts, bet Donkihots ir ekstraverts; Dimā ir sensors, bet Donkihots ir intuīts; Dimā ir ētiskais, bet Donkihots ir loģiskais. Taču ir izpausmes, kas viņiem ir vienādas - dzīves ritms (abi ir iracionāli), viņi ir vienas kvadras pārstāvji (viņiem ir vienādas kvadrālās vērtības). Duālie partneri bez domstarpībām vienojas par lomu sadali ģimenē, tas notiek bez apspriešanas – parasti līdera funkcijas uzņemas ekstravertais, un introvertais samierinās ar otrā plāna lomu. Līdzīgi kā šinī modelī veidojas attiecības arī pārējos duālos pāros (vēl septiņos).
Duālie viens otru uztver, kā cilvēcīgāko, izprotamāko, pieņemamāko. Zina, ko vajag, kā vajag un kad vajag, darīt. Prot atbalstīt, saprast no pusvārda, neapvainot un neapvainoties, izteikt kādu joku spriedzes mazināšanai. Sarežģījumus, kā dēļ tiek pieņemti kļūdaini lēmumi, kas vienam liekas mokoši un rada šaubas, trauksmi, duālais spēj izprast, novērst un atrisināt. Partneri, kuri dzīvo duālās attiecībās, iegūst priekšrocības dzīvē. Šajās attiecībās cilvēks var būt brīvs, viņam nav jāpieskaņojas otram, nav jādomā par uzvedību, jo partnera vajadzības nav pretrunā ar paša vajadzībām. Duāla klātbūtne aktivizē, dod spēku un pārliecību, ļauj justies labāk. Cilvēki kļūst līdzsvaroti un enerģiski gan mājās, gan sabiedrībā. Gadiem ejot, partneri pārņem viens otra izturēšanos, uzvedības veidu, un, pat viņu ieradumi kļūst līdzīgi. Viņi kļūst kā viens veselums, jo viņu rakstura iezīmes līdzsvarojas - intuitīvais sociotips kļūst noteiktāks, bet sensorais kļūst gaisīgāks; ekstravertais kļūst noslēgtāks, bet introvertais kļūst atvērtāks. Vērojot duālu pāri, rodas iespaids, ka viņi ir līdzīgi gan izskatā, gan rīcībā. Duāliem veidojas veselīga dzīves uztvere, jo viņi izjūt spēcīgu apmierinājumu, kopā esot. Intīmās rotaļas ir pieņemamas abiem - viņi neapnīk viens otram un nodzīvo ilgu, laimīgu mūžu. Jo vairāk mums apkārt būs duālu, jo vieglāk veidosies, saskarsme ar cita tipa cilvēkiem. Duāla zaudējumu cilvēks uztver ļoti sāpīgi, ilgu laiku pārdzīvo un nespēj atrast līdzsvaru.
Cilvēki, kuriem nav veicies sastapt duālos, zaudē enerģiju un dzīvesprieku. Viņiem atpūta nepieciešama, ne tik daudz spēka, cik psiholoģiskā līdzsvara atjaunošanai. Duālās attiecībās līdzsvars atjaunojas dabīgā veidā. Pienākumu veikšanai nav jāizmanto papildus enerģija, jo spēki tiek sadalīti vienmērīgi. Katrs var nodarboties atbilstoši spējām un interesēm. Sevišķi nepieciešamas duālās attiecības ir dzīves izšķirošos brīžos, tad partneris izjūt sava duāla ietekmi un atbalstu (piemēram, spraigas sacensības apstākļos).
Šīs attiecības atslābina, veicina labsajūtu, attīsta izdomu. Duālie strīdas reti - reizēm viens pasūdzas, otrs viņu nomierina. Parasti nesaskaņas rodas attiecību sākumā, kamēr viens otru vēl nav iepazinuši. Biežāk domstarpības rodas tiem, kam nav bijusi saskarsme ar duāliem. Duāliem nav nepieciešams pielāgoties. Vislabāk šīs attiecības veidojas, ja partneriem, iepazīstoties, ir līdzīgas profesijas, un rodas iespēja sadarboties. Šīs attiecības attīstās pakāpeniski. Ja partneriem ir atšķirīgs izglītības un kultūras līmenis, tad duālās attiecības attīstās mazāk veiksmīgi.
Savu duālo, īpaši jaunības pārmērīgā prasīgumā, cilvēks ne vienmēr pamana. Jaunībā cilvēks meklē krasas atšķirības, pretstatus. Duālais šķiet pārāk vienkārši saprotams, pat garlaicīgs, un, attiecību sākumā, nepiesaista uzmanību. Gadiem ejot, spējam novērtēt, cik nozīmīgs bijis šis cilvēks. Īpaši to saprotam, ja turpmākā dzīvē ir veidojušās nesaderīgas attiecības, un nav izdevies sastapt duālo. Tas pārsvarā attiecas uz ekstravertiem, kuru simpātijas jaunībā piesaista otrs ekstraverts. Introvertie, bieži vien, ir nepārliecināti par sevi, viņiem rodas šaubas – vai duālais viņu pamanīs, vai viņš spēs iepatikties duālam?
Visgrūtāk duālās attiecības veidojas Napoleona, Igo, Hakslija un Hamleta tipa sievietēm ar viņu duālajiem vīriešiem: Balzaku, Robespjēru, Gabēnu un Maksimu. Attiecību uzsākšanu kavē tradicionālā sabiedrības izpratne, ka vīrietim pirmajam jāuzsāk iepazīšanās, pirmajam jāizrāda simpātijas (par to III nodaļā, feminīnās un maskulīnās iezīmes). Loģiskie introverti par simpātijām un mīlestību nerunā, it īpaši – vīrieši, jo nejūt vajadzību izteikt jūtas vārdos. Sievietei nepieklājas pirmajai atzīties mīlestībā, sabiedrība šādu rīcību uzskata par nepiedienīgu. Tādēļ, šīs ētiskās ekstravertās sievietes neizrāda jūtas, un, tās uzkrājas, kā nelabvēlīgas emocijas. Ir nepieciešams, lai viņām kādreiz zūd pacietība gaidīt, tad jūtas tiks izpaustas emociju veidā, un viņas būs attiecību iniciatores. Introvertie loģiskie sociotipi, par tādu rīcību, ir pārsteigti un izbrīnīti, bet uztver to labvēlīgi (īpaši Balzaks). Diemžēl, ne vienmēr tā notiek. Aptaujājot cilvēkus, esmu konstatējusi, ka jaunībā daudzi ir draudzējušies ar pretēja dzimuma duālo, bet ģimene nav izveidojusies. Ekstravertās sievietes izvairās, no saviem duāliem introvertiem loģiskiem, un pievēršas ētiskiem ekstravertiem sensoriem. Savukārt loģiskie intraverti atrod sev līdzīgus loģiskos, jo viņiem nav vajadzīga jūtu izrādīšana. Tā veidojas nelaimīgas ģimenes. Cilvēks gūst izpratni, par pareizi un nepareizi, kad ir pārdzīvojis sāpes. Reizēm tikai pusmūžā atskārstam, kurš partneris bija īstais. Bet ir kopēji bērni, īpašums un pieradums pie neveiksmīgām attiecībām. Tā mēs turpinām dzīvot, radot bērniem nepareizu priekšstatu par attiecību veidošanu. Bērns vieglāk atrod savu duālo, ja ir piedzimis duālā ģimenē.
Iespējams, Jūs jautāsiet – vai tiešām jādodas pie socionikas speciālista, lai sameklētu saderīgo partneri? Protams, nē! Dzīve ir interesanta, jo ir pretrunu pilna, reizēm sarežģīta. Lai novērtētu balto, jāierauga melnais un pelēkais. Lai izprastu saderīgas attiecības, reizēm jāizbauda arī nesaderīgās. No kļūdām mācāmies! Dzīve mums piedāvā dažādas iespējas, bet izvēle jāizdara pašam, un pašam jānes atbildība par to, ko esam izvēlējušies. Ja esam izvēlējušies ne visai saderīgu, nedrīkstam vainot partneri. Katrs izvēlas atbilstoši savai pieredzei un prasmei. Katrs iemīl otru, atbilstoši saviem uzskatiem un audzināšanai. Arī ar citas kvadras pārstāvi var saprasties, kaut atšķirīgas ir dzīves vērtības. Socionika neuzspiež, bet informē par cēloņiem, iespējām un sekām. Izšķirošus lēmumus jāpieņem pašiem.
Duālam pārim, reizēm mēdz veidoties, vienaldzīga attieksme pret sabiedrības norisēm, jo viņi ir tik pārņemti un apmierināti viens ar otru, ka apkārtējā dzīve šķiet mazsvarīga. Sabiedrība viņiem nepieciešama tikai, lai apliecinātu savas ģimenes vienotību. Mīlestības izrādīšana var kļūt par pašmērķi – sabiedrībā viņi dodas kā viens vesels, tam tiek izlietots nevajadzīgi daudz enerģijas un līdzekļi. Viņiem rodas vēlēšanās izcelties, būt vislabākiem, - ar tērpiem, vērtību cildināšanu utt.

[Atpakaļ]

Aktivizācijas
Ļoti patīkamas savstarpējās attiecības, kas tikai nedaudz atšķiras no duālajām. Dažiem pāriem tās ir labākas par duālajām. Aktivācijas attiecībās partneri viens otru aktivizē, atšķirībā no duālām attiecībām, kurās partneri viens otram noņem spriedzi. Partneri ātri vienojas un veido veiksmīgas attiecības. Taču, laika gaitā, no nepārtrauktās aktivācijas, var rasties nogurums. Cilvēki, kuru ģimenē ir aktivators, parasti mēdz būt rosīgāki, darbīgāki, spējīgāki izrīkot, sarīkot un nokārtot. Atšķirībā no duāliem, aktivatori netiecas uzņemties pilnīgu atbildību par partneri, bet nopietni strīdi viņiem nerodas. Gādīgas attiecības. Rūpējoties par partneri, gaida atbildes pakalpojumu no viņa, vai pakļaušanos savām vēlmēm, ieradumiem un uzskatiem. Katrs mēdz uzsvērt savu patstāvību un dzīvesveidu.
Partneri, viens otram, informāciju pārraida atšķirīgi - vienam tā liekas pārāk plaša un neskaidra, otram pārāk vienkārša un virspusēja. Tas tādēļ, ka šajā pārī viens ir racionāls, otrs – iracionāls. Abus apmierina informācijas saturs, jo tas viņiem šķiet daudzveidīgs.
Partneri palielina viens otra darbaspējas. Viņi gūst baudu saskarsmē, un sajūt straujas, nozīmīgas izmaiņas savās izpausmēs. Aktivācijas attiecību iespaidā var izmainīties cilvēka tieksmes, uzvedība un attieksme. Katrā ziņā, uzlabojas viņa dzīves veids un uztvere. Aktivācijas attiecībās partneru izturēšanās ir dabīga un nepiespiesta, viņi viens otru uzlādē ar milzīgu enerģijas daudzumu, kas dod dzīves prieku un dara viņus labestīgākus. Reizēm, apkārtējiem rodas iespaids, ka partneri, šajās attiecībās, pārmērīgi izrāda jūtas. Tās ir patiesas. Aktivācijas attiecības ir veiksmīgas kopdzīvei, atpūtai un draudzīgai saskarsmei, bet ne lietišķiem kontaktiem un ikdienas darba ritmam, jo emocionālais uzbudinājums ietekmē domāšanas procesu. Kopējā darbā ar laiku rodas sajūta, ka partnera rīcība ir neparedzama, un, ka viens otram nevar uzticēties. Katrs rīkojas pēc saviem uzskatiem, nerēķinoties ar partneri. Nepatīkami aizskar partnera dotie padomi jomā, kurā viņš nav lietpratējs. Ikdienā kopā strādājot, partneri zaudē modrību, tādēļ informāciju neuztver pilnībā. Iespējami negaidīti pārpratumi un nesaskaņas.
Aktivācijas attiecībās raksturīgi spēcīgi jūtu uzplūdumi. Spriedzes pastiprināšanās mijas ar izlādēšanos. Ja radusies pārslodze, tad ir jāizlādējas. Šīs attiecības ir gandrīz neiespējami pārtraukt - pēc kāda laika, rodas vēlme izjust aktivatora iedarbību atkal. Partneri ar divkāršu spēku atjauno attiecības. Pāris ir diezgan nemierīgs, patērē daudz enerģijas. Īpaši spēcīgi aktivācija izpaužas starp ekstravertiem sociotipiem. Arī introvertie ar laiku nogurst, viņiem nepieciešams uz laiku attālināties, atpūsties un satikties ar lielāku pievilkšanos. Ieteicam, aktivācijas attiecības turpināt ar pārtraukumiem. Piemēram, ģimenes pārim nav ieteicams strādāt vienā darba vietā.
Aizvainot aktivatoru ir vieglāk, kā duālu, jo viens ir racionāls, bet otrs iracionāls (atšķirīgs dzīves ritms). Šajās attiecībās nedrīkst būt kategorisks, nedrīkst pieprasīt bezierunu pakļaušanos no otra. Labāk noskaidrot, katru neskaidru gadījumu, un izrunāties. Lai neveidotos spriedze un neizpratne neradītu pārpratumus, nepieciešama atklātība. Ja aktivatoru pāris dzīvo saskaņoti, tad viņu attiecības veidojas dabīgi, un viņi prot brīnišķīgi iekārtoties. Ģimenes dzīve aktivācijas attiecībās ir saderīga un interesanta, tā neapnīk, tādēļ šķiršanās notiek reti.
[Atpakaļ]

Mirāžas
Mirāžas attiecībās, spēcīgās funkcijas partneriem vienādas, kaut arī pretēji vertas (introverts un ekstraverts), šo funkciju darbība veido savstarpēju sapratni. Diemžēl, abiem partneriem vājās funkcijas atstātas bez palīdzības. Robespjers darbojas ar 2.funkciju, radošo (intuitīvo), ko Štirlics viegli uztver ar zemapziņu.
Mirāžas attiecības mēdz saukt par atslābuma un atdzišanas attiecībām. Ar partneri ir patīkami atpūsties vai apspriest vispārīgas tēmas. Viņi nespēj sakopot domas, rodas dalītas izjūtas - ka ieraudzīta vilinoša iespēja, un, ka tā ir neīsta. Mirāžas attiecībās gribas aizmirst darbus, sarežģījumus, grūtības. Partneris ir jauks un mīļš, bet nenopietns cilvēks, ar kuru viegli atpūsties un izklaidēties vienā kompānijā. Mirāžas partneris, neatkarīgi no Jūsu sociotipa, spēj sniegt daudz intīmus pārsteigumus.
Savstarpējais valdzinājums var būt tik spēcīgs, ka partneri neiepazīstot viens otru tuvāk, juridiski apstiprina šo faktu. Šīs attiecības, laulības dzīvē, nepārtraukti gan uzlabojas, gan pasliktinās. Reizēm, partnera attieksmes dēļ, tiek zaudēta līdzsvara sajūta, tā pārsteidz vai satracina. Cilvēks, kurš tikko izturējās patīkami, pēkšņi sāk runāt muļķības! Nesaskaņas un strīdi rodas pēkšņi. Ja abi ir satraukti, ja nav līdzsvara, tad vienam otru ir sarežģīti nomierināt. Aizvainojums rodas, ja partneris asi un negaidīti, mēģina iejaukties otra lietās. Tad notiek nepatīkama izskaidrošanās, īpaši starp sensoriem tipiem (piemēram, Napoleons un Gabēns). Partneri mēdz izvērtēt otra spējas. Partneri bieži neatzīst un neatbalsta otra nodarbošanos (Kā viņš var nodarboties ar tādām muļķībām?), bet tas neizraisa naidu un dusmas. Ja tomēr izraisās strīds, tad katrs saglabā savus uzskatus, necenšoties izskaidrot partnerim. Nav jēgas pierādīt savu taisnību. Ekstravertais mēģina uzspiest introvertajam savu viedokli, ietekmēt viņu un pārveidot. Introvertais vēlas atbrīvoties un iegūt, zināmu, neatkarību. Katrs vēlas domāt un rīkoties atšķirīgi. Ieturot distanci, dodot otram rīcības brīvību, partneri uz laiku nomierinās. Viņi ir spējīgi pacelt balsi, bet pēc brīža izturēties, kā iepriekš. Rodas iespaids, ka strīds nav noticis.
Sadarboties divatā vai nelielā grupā ir patīkamāk, kā trijatā. Ja sarunās iesaistās trešā persona, var rasties nopietnas nesaskaņas. Mirāžas pāri apkārtējā pasaule maz interesē, viņus nodarbina savstarpējās attiecības un sarežģījumi, jo nesaskaņas ir bieži. Taču tās nav ilgstošas, partneri tiecas viens pēc otra. Attiecības var kļūt mīļas, a viņi veic kopēju darbu, bet nepārrunā sarežģījumus. Veiksmīgi pabeigts darbs iedvesmo, bet uzsākot jaunu darbu, viņi mēdz saskarties ar iepriekšējiem sarežģījumiem un grūtībām.
Partnera domas, ieceres un intereses tiek uztvertas neskaidri. Partneris no otra gaida citu risinājumu, tādēļ darījumos cenšas viens otru atvēsināt. Kopējās pārrunās, katrs uzsver savas intereses. Reizēm, šādas attiecības citiem var izskatīties smieklīgas. Piemēram, Hakslijs un Balzaks, sarunā mēdz asi un nepieklājīgi pārtraukt viens otru. Ja partneriem ir vienādi uzskati, viņi atbalsta viens otra darbīgumu, un iestājas savdabīgs atslābums. Iespējams, ka aizskarot otra vājās funkcijas, viņi nespēj vienoties. (Kādā ģimenē Hakslija pārmet Balzakam, ka nav savlaicīgi sagatavota malka ziemai, jo novembris klāt, bet malkas grēda stāv pagalmā nezāģēta. Balzaks uzkliedz, lai nemaisās viņa lietās, bet labāk, lai iztīra piesmakušo ledusskapi.) Abi partneri ir sašutuši, bet risinājuma nav. Attiecībās parādās trauksmainas izjūtas.
Šīs attiecības var būt noturīgas, ja partneriem ir radušās jūtas, un viņi ir simpātiski viens otram. Partneri spēj risināt attiecību sarežģījumus. Abi vienmēr spēj atrast kopīgu valodu. Jo tālāk un vairāk attīstās attiecības, jo vieglāk pārvarēt partnera bērnišķīgās kaprīzes. Kad attiecības ir līdzsvarā, tās mēdz būt jaukas un mīļas. Mirāžas attiecības partneru 1. kanālā esošā funkcija ar pretēju vertumu ir tā, kura dragā attiecības (abiem intuitīvā, sensorā, loģiskā vai ētiskā funkcijas, bet pretējā krāsā). Šajās attiecībās mainīgs ir partneru psiholoģiskais stāvoklis – no saskaņas līdz niknumam. Lūk, kādēļ šīs attiecības dēvē par mirāžu. Kaut arī nostiprinās savstarpējā uzticēšanās, uzmācas skumjas, ka laimes mirkļi ir tik īsi.
Šinīs attiecībās jāpārvar vēlēšanās partneri pāraudzināt. Partneri ir no dažādām kvadrām, tādēļ jācenšas izjust otra atšķirīgās vajadzības un aizraušanās. Nav vēlams plānot kopēju ikdienas dzīves ritmu, jo katrs darbojas un atpūšas savādāk. Var rasties neizpratne par to, kas svarīgs partnerim - tas var šķist nenopietni un nesaprotami. Partneri reizēm nesaņem to, ko gaida viens no otra, tad kopīgie mērķi var kļūt nesasniedzami. Viņi reizēm nespēj koncentrēties un strādāt ar pilnu jaudu. Viņiem var nepietikt vietas vienā telpā.
[Atpakaļ]

Pusduālās
Pusduālās attiecībās, katra sociotipa, spēcīgā 1.funkcija pārraida informāciju partnera vājai - zemapziņas bloka 5.funkcijai, un ietekmē to. Apskatot psihes funkciju modeli redzam, ka Maksima 1.funkcija ietekmē Igo 5.funkciju. Igo, savukārt, ar ētiskās funkcijas palīdzību, uzmundrina un iedvesmo Maksimu.
Šīs ir daļēja papildinājuma attiecības, ko var uzskatīt par pusi no duālām (uz to norāda nosaukums). Ar pētījumiem pierādīts, ka tās ir mazāk papildinošas, kā puse no duālām. Kopdzīvei bieži izvēlas pusduālo partneri. Pusduāliem ir daudz kopīgas tēmas sarunām, un tās viņus nenogurdina. Sarunās viegli uztver un saprot viens otru, taču ekstravertais maz ieklausās, ko runā introvertais, un turpina savu sakāmo. Introverto neaizvaino, ja ekstravertais viņu reizēm pārtrauc. Introvertais pielāgojas ekstravertam. Attiecību sākumposmā, kad tiek uzstādīti mērķi, domstarpības nerodas. Pēc satuvināšanās, un pie nodomu īstenošanas, var rasties neapmierinātība, jo abiem vienādi darbojas gan radošā, gan vājā funkcija - nav papildinājuma. Tā ir nepietiekamā papildinājuma daļa, ar ko pusduālās attiecības atšķiras no duālām.
Pusduālie tiecas viens pēc otra, ar interesi, vienmēr spēj palīdzēt partnerim. Reizēm, neizprotama šķiet partnera uzvedība. Attiecību tālāku veidošanos, var ietekmēt un sarūgtināt, negaidīta un nepieņemama rīcība. Piemēram, Maksims necieš, ja aiztiek viņa lietas (viņa duālais Hamlets tām nepieskaras - intuitīvais sociotips). Toties, Maksima pusduālam partnerim, Igo patīk pārkārtot lietas pēc sava prāta - tas Maksimu nokaitina. Igo neizprot partnera niknuma iemeslu, jo viņa duālais Robespjers saimniecības lietās neiejaucas, un kārtošanu labprāt uztic savam duālam Igo. Partneriem nākas pārdomāt, izprast un piekāpties. Kad pārpratumi noskaidroti, partneri nomierinās un atkal satuvojas. Izlīgst ātri un viegli. Šīs attiecības ir kā braukšana, pa nelīdzenu ceļ, ar labu automašīnu – ātri un viegli, līdz nākamai grambai. Vērojot šīs attiecības, rodas iespaids, ka tajās tomēr virmo kaislības un spēcīgas jūtas, taču pēc kopējām pazīmēm, šīs attiecības tiek uzskatītas par mērenām. Daudzi pāri pusduālās attiecībās pielāgojas viens otram, un spēj ilgi sadzīvot kopā. Šajās attiecībās, trešās personas iejaukšanās var ietekmēt partneru līdzsvaru, tad viņu rīcība kļūst neparedzama. Labvēlīgas gaisotnes uzturēšanai, viņiem nepieciešama norobežošanās no apkārtējiem.
Bieži vien, tās ir ilgas draudzības un veiksmīgas sadarbības attiecības. Partneri izprot viens otra centienus, saglabājot savu individualitāti. Šajās attiecībās, attīstās partneru meistarība, viņi konsultējas viens ar otru, un, tomēr katrs dara savus darbus. Pienākumus sadala atbilstoši temperamentam. Pateicoties abu piekāpībai, samierināšanās ceļā, izlīdzina viedokļu atšķirības. Materiālo labklājību iegūst kopējā darbā. Pusduālās attiecībās, partneri spēj novērtēt savas spējas un izprast, ko katrs var paveikt ātrāk un labāk, kā kopdarbībā gūt panākumus.
Partneriem šajās attiecībās svarīgākais ir ērtības un abpusēja labsajūta. Kā iepriekš minēju, šīs attiecības bieži ietekmē ārējie apstākļi, vide. Partneru veselības stāvoklis ir mainīgs, un tas var ietekmēt izjūtas un sajūtas. Atslābināties ir sarežģītāk, kā duālajās attiecībās. Parasti vienam partnerim spēcīgāk izpaužas jūtas (seksā daudz aktīvāks), kas var ietekmēt otru partneri un radīt trauksmi. Tiek pieļautas nozīmīgākas kļūdas, kā duālajās attiecībās. Šīs attiecības partneriem uztur augstas darbaspējas, jo atkārtotie psiholoģiskie pārdzīvojumi, neļauj viņiem pilnīgi atslābināties. Tie ir kā auksta ūdens strūkla cilvēkam, kurš, agrā rīta stundā, vēl nav īsti pamodies. Šajās attiecībās, saskarsmes komforts ar partneri ir atšķirīgs un pretrunīgs - prieks un satuvināšanās mijas ar neizpratni, aizvainojumu, neapmierinātību un sarūgtinājumu.
Socionikas zināšanas palīdzēs šīs attiecības izmainīt, tās kļūs labvēlīgas un līdzsvarotas. Svarīgākais ir iemācīties, pārvarēt uzmācīgo vēlmi - pāraudzināt partneri. Attiecības uzlabosies, ja partneri izpratīs sadarbības, saprātīguma un kopējā darba lietderīgumu. Abi vienmēr var atrast samierināšanās un piekāpšanās veidus, psiholoģiski viens otru neiespaidojot. Ja ārējie apstākļi ir labvēlīgi, tad viņi spēj viens otru iepazīt (iemācās apbraukt grambas savā ceļā). Pusduālās attiecības var veidoties noturīgas, mierīgas un saskanīgas. Šīm attiecībām atbilst man nezināma autora dzejas rindas: «Logā uz uguni tiecas naktstauriņš, kaut arī sasitas – ticēt nebeidz viņš!»
[Atpakaļ]

Vienādo attiecības
Vienādo attiecībās abi partneri ir viena sociotipa pārstāvji. Kā redzat attēlā, arī viņu psihes modeļi ir vienādi – funkciju izvietojums ir pilnīgi vienāds. Tas nenozīmē, ka viņu raksturs un uzvedība būs identiski. Viņiem būs vienādas, sociotipam atbilstošas, rakstura iezīmes, ko nosaka pazīmes pēc dihatomām (skat. II nodaļu par dihatomām). Vienādiem atšķirīgs var būt viņu personības attīstības līmenis, ko ietekmē audzināšana, izglītība un vide. Šajās attiecībās, iepazīšanās sākumā, rodas nepareizs priekšstats par partneri. Abi jūtas kā tuvi cilvēki, kuri brīnišķīgi izprot viens otra vajadzības, intereses un darbību.
Psihes modeļa attēlā skaidri redzams, ka viena partnera funkcijas otru nepapildina. Abiem vienlīdz spēcīgas ir 1. un 2.funkcijas EGO blokā, un, vienlīdz vājas ir 3.un 4.funkcijas SUPEREGO blokā. Šīs attiecības var salīdzināt ar vilciena sliedēm, kas visu laiku iet blakus, bet nekad nekrustojas. Divi loģiskie sociotipi veiksmīgi kārtos darījumus, taču drīz viņiem izbeigsies sarunu tēmas. Turpretī, diviem ētiskiem sociotipiem, vienmēr būs par ko parunāt. Tomēr, ar laiku šīs sarunas kļūs apnicīgas un pārvērtīsies strīdos, arī kopdarbības apjoms samazināsies. Vienādie nesaņem atbalstu jautājumos, ar ko paši nevar tikt galā, līdz ar to, nav viens otram nepieciešami.
Vienādiem ir vienādi dzīves uzskati, humora izjūta, vērtības, līdzīgas aizraušanās, viņi viens otram šķiet pazīstami un zināmi. Bieži sarunā izmanto vienādas frāzes. Diemžēl vienādos apgrūtina vienādi sarežģījumi. Attiecību sākumposmā viņiem šķiet, ka abi daudz gūst viens no otra (ētiskajiem sociotipiem tā tiešām var būt). Pirmā mīlestība bieži mēdz būt vienādais sociotips. Šīs laulības ir gandrīz tikpat bieži sastopamas, kā duālās. Partnera līdzība piesaista, aizrauj. Bet interese zūd tik pat strauji. Tas notiek drīz, pēc kopdzīves uzsākšanas (ētiskajiem ātrāk, loģiskajiem lēnāk). Ja šajās attiecībās radies bērniņš, tad kopdzīve bieži tiek turpināta pienākuma pēc. Nezinot socioniku, partneri attiecību iziršanā, mēdz vainot bērnu. Viņi neizprot, kas viņu starpā ir noticis.
Vienādo attiecībās, partneri diezgan ātri un viegli, viens no otra mācās, ko paši neapzinās. Informāciju uztver ātri, jo viņam to ir vieglāk saprotami izskaidrot. Bet nepietiek īstas ieinteresētības. Vienādo ieceres un mērķi ir izcili un daudzsološi, bet tos nav iespējams īstenot. Sarunas ar laiku kļūst neinteresantas - ko domā viens, pasaka otrs, kas saprotams vienam – ir skaidrs otram, ko nesaprot viens - to arī otrs neizprot. Ilgāku laiku dzīvojot noslēgti no sabiedrības, pārstāj sarunāties. Vienādie partneri sabiedrībā mēdz uzlikt masku. Viņi ir vienīgie, kas domā, ka neviens to neredz, taču maska ir redzama. Nepatīkami jūtas divi introvertie sociotipi, kurus moka iekšējas pretrunas, bet viņi nav pieraduši tās atklāt (piemēram, divi Dostojevski). Vienādo attiecības nopietni sarežģījas, kad partneri ir konkurenti, tad viņu ķildas kļūst acīmredzamas katram.
Vienādo draudzība ir nenoturīga, izņemot gadījumus, kad ir kopējas intereses un vaļasprieki. Veiksmīga saskarsme ir iespējama ar nosacījumu, ka partneriem ir atšķirīgas zināšanas un pieredze. Šajos gadījumos, iespējamas interesantas sarunas, bet, līdzko zināšanu līmenis izlīdzinās, viņi kļūst viens otram neinteresanti, jo nespēj pārraidīt jaunu informāciju. Savstarpējais informācijas bads viņus atsvešina, viņi kļūst vienaldzīgi viens otram. Viens partneris vienādo attiecības vienmēr mākslīgi mēģina padarīt interesantākas, tādēļ mēdz rīkoties, neatbilstoši sava sociotipa raksturam. Otrs neizprot šādu nepierastu uzvedību, un viņa atbildes reakcija var būt neparedzama. Viņi pēkšņi nepazīst viens otru un rodas spriedze, bet garlaicība netiek kliedēta. Attiecības saasinās. Šādu dīvainu rīcību attiecību uzlabošanā parasti iesaka attiecību speciālisti (ne socionikas). Pēc šādām konsultācijām partneri uzliek masku (mēģinot tēlot citu cilvēku), ka, vēl vairāk, ietekmē attiecību sairšanu un rada psiholoģisku traumu. Ilgi taču dzīvē tēlot nav iespējams!
Bērns īpaši labi jūtas, ja viens no vecākiem ir vienādais, bet otrs duālais. Šajās attiecībās bērna vispusīga attīstība notiek ātrāk, nekā vienaudžiem. Šādā ģimenē sadarbība starp diviem vienādiem ir veiksmīga, jo ir vienots un kopīgs mērķis. Šis modelis labi darbojas arī attiecībās: skolotājs - skolēns. Bērns ātri uztver informāciju, jo otrs labi izjūt viņa vajadzības. Šīm attiecībām ir audzinošs raksturs, tās ļauj pavērot sevi (cita izpildījumā), novērtēt savas labās un ne tik labās īpašības, mainīt uzvedību. Vērot sevi ne vienmēr ir patīkami, jo reizēm ieraugām sevi nepievilcīgāku, kā esam iedomājušies (gluži kā fotogrāfijā vai savas balss ierakstā). Otra norādījumi var izklausīties aizvainojoši un nevietā, jo tie rada ietekmi uz vājām funkcijām. Vienādo attiecības ir veiksmīgas starp paziņām.
Vienādiem nav ieteicams slēgt laulību. Izņēmuma gadījumi ir, kad partneri nolemj savu dzīvi veltīt kopējai idejai un tās īstenošanai. Piemēram, Kārlis un Ženija Marksi (abi Donkihoti). Iepazīšanās sākumā, vienādiem mēdz būt saskanīgas intīmās attiecības, kas rada maldinošu priekšstatu par garīgo saskaņu. Laika gaitā tās atdzesē domu un uzskatu vienveidība. Kad vienādo attiecībās, laulātiem vairs nav par ko runāt, tad arī intīmās attiecības beidzas. Abiem ir garlaicīgi, viņi vēlas jaunus pārdzīvojumus un intīmās attiecības pārtrauc. Abi meklē, vai vismaz domā par citu partneri. Parasti šie pāri šķiras bez īpašiem pārdzīvojumiem, jo nespēj izturēt ieilgušo klusēšanu un vienveidīgo dzīves ritmu. Labas darba attiecības humanitārā jomā.
Socionika ppierāda, ka teiciens - manam dzīves draugam jābūt tādam kā es, neatbilst patiesībai.
[Atpakaļ]

Spoguļattiecības
Spoguļa attiecības, starp partneriem, veidojas vienas kvadras ietvaros. Vērojot sociotipu psihes modeļus, skaidri redzams, ka tie izskatās, kā otra spoguļattēls, tāpēc šīm attiecībām dots atbilstošs nosaukums. Viena sociotipa, spēcīgākā un vājākā, funkcijas (kreisā puse) atbilst otra sociotipa, radošai un demonstratīva, funkcijām (labā puse). Attiecības atšķiras ar to, ka ar kreisās puses funkcijām cilvēks domā, ar labās puses funkcijām veido saskarsmi (attiecības). Viena partnera ieceres, otrs ievieš dzīvē.
Partneri ir līdzīgi – abi ētiskie vai abi loģiskie sociotipi, abi intuitīvie vai abi sensori. Atšķiras ar to, ka viens ir ekstraverts - otrs introverts, viens ir racionāls - otrs iracionāls. Pirmo reizi tiekoties, ātri atrod kopēju valodu, un viņiem šķiet, ka ir sen pazīstami. Abiem stiprās un vājās funkcijas ir vienādas, tikai izkārtotas apgrieztā veidā – cilvēks redz partneri, kā savu spoguļattēlu. Tas ir greizais spogulis, jo partneri nepārtraukti norāda uz otra kļūdām, viens otru pamāca un cenšas mainīt. Tas notiek, pamatojoties uz savām uzvedības normām (atšķirīgi arhetipi III nod.). Ilglaicīga saskarsme un pastāvīga pamācīšana nogurdina, turklāt pāraudzināšanas mēģinājumi parasti ir bez panākumiem. Viņiem ir, ko mācīties vienam no otra, taču reizēm tieši tas kārdina, pārveidot draugu. Kā vienam, tā otram ir grūti izteikt savu viedokli atklāti, un rūpēties par partneri, tas ir viens no strīdu iemesliem.
Tā ir viena kvadra, tādēļ starp abiem notiek, aktīva un interesanta, informācijas apmaiņa. Viņiem vienmēr ir kopīgi sarunu temati, un šīs sarunas ir nozīmīgas un saturīgas. Notiek problēmas izvērtēšana, atšķirīgie viedokļi ļauj uztvert būtību. Partneri tiecas visu izvērtēt, tādēļ tās ir mērķtiecīgas, lietišķas salīdzinošas un vērtējošas attiecības. Katrs cenšas ievērot, ko partneris nav pamanījis, un mēģina pilnveidot otra uzskatus. Katrs uzsver savu viedokli, bet ievēro arī partnera iebildumus. Viena izteiktus spriedumus, neapzināti īsteno otrs. Lielākā grupā abi vēlas būt līderi, un, starp partneriem reizēm veidojas nevajadzīga sacensība. Šī iemesla dēļ, viens no viņiem attālinās. Tomēr, interese par otra viedokli saglabājas, un abi tiecas atkal apvienoties.
Reizēm, spoguļattiecībās nepieciešama noslēgšanās un pārdomas. Attiecības ir bezkaislīgas, partneriem piemīt tieksme, dzīvot pēc noteiktiem likumiem, kas pakāpeniski tiek ieviesti un nostiprināti arvien vairāk. Abus nelabvēlīgi ietekmē strauja notikumu maiņa, kas izmaina ierasto dzīves ritmu. Partneriem ir vēlēšanās otram palīdzēt, bet to ir sarežģīti izdarīt. Palīdz nevis ar darbiem, vai padomu – ko darīt. Palīdzība tiek dota ieteikumu veidā - kā izmantot zināšanas un informāciju. Šīs attiecības vairāk noderīgas kopēju darba jautājumu risināšanai un lietišķai sadarbībai, bet tikai tad, ja partneri dara darbu, kas atbilst viņu iedzimtām spējām un rakstura iezīmēm. Piemēram, DonKihots un Robespjers labi sadarbosies zinātniskā jomā, bet tirdzniecībā nebūs viens ar otru apmierināti. Tirdzniecībā sastrādāsies Napoleons un Draizers, bet viņi nespēs viens otram palīdzēt zinātniskā darbā. Ja nepieciešams strādāt kopā, lai izvairītos no pamācīšanas, katram labāk nodarboties ar savām lietām un veikt savus pienākumus. Spoguļa attiecības starp Z.Freidu (DonKihots) un K.G.Jungu (Robespjers) sākās ar abpusēju sajūsmināšanos, taču beidzās ar attiecību nepatīkamu izbeigšanu.
Spoguļattiecības nav ieteicamas ģimenes dzīvei, jo kopēji ir tuvākie mērķi, bet tālejošie katram savi – tas nozīmē, ka attiecībām nav nākotnes. Partneriem ir grūti saprasties, bet viņi tiecas viens pēc otra, tādēļ aizvainojums ātri pāriet, un viņi atkal ir spējīgi izrunāties un salabt. Tā tas var turpināties ilgu laiku, līdz strīdi (gluži kā rūsa) lēni saēd ģimenes mieru un saticību. Kādu laiku ģimenes attiecības turpinās intīmās saderības dēļ, kas dažiem spoguļa attiecību pāriem raksturīgi (Draizers un Napoleons). Ja ģimenē ienāk bērniņš, un, ja viņš arī ir šīs kvadras pārstāvis, kas vienam ir duāls, otram aktivators, tad attiecības uzlabojas. Šinī gadījumā, tas varētu būt, arī kāds no sievas vai vīra vecākiem. Spoguļa attiecības laulībā ir diezgan bieži sastopamas. Tās tiek noslēgtas ātri. Tomē, šajās attiecībās, jābūt gatavam uz neparedzētiem pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem!
Ja spoguļa attiecībās notiek šķiršanās, bijušie laulātie, vēl daudzus gadus atceras viens otru, un izsakās ar cieņu. Iespējams, ka viņi neatradīs citu, ar kuru ir tik daudz abus interesējošu sarunu tematu.
Spoguļattiecībās partneri ir teorētiķi vai praktiķi. Ja ir kopējas intereses un aizraušanās, tad spoguļattiecībās draudzība ir ilgstoša. Ieteicamas attiecībās skolēns – skolotājs.
[Atpakaļ]

Darba attiecības
Darba attiecību, psihes modeļu, attēlā redzam, ka Draizera spēcīgākā 1.funkcija ietekmē Maksima demonstratīvo 3.funkciju, tas piesaista partneri. Draizers lieliski izprot, kā pareizi izturēties pret cilvēkiem. Savukārt Maksima 1.funkcija Draizeram dod pārliecību, ka viņa darbošanās ir pareiza.
Attiecības veidojas lietišķas, tādēļ šāds nosaukums. Ja darba attiecībās veidojas draudzība, tā ir virspusēja. Šīs attiecības ir biedriskas, bet ne intīmas. Attiecībās nav jūtu, un nav intīmas aizraušanās.
Partneri viegli un labprāt veido saskarsmi, labi saprot viens otru, bet reizēm neprot sniegt psiholoģisku atbalstu un neprot palīdzēt ar padomu. Partneri viens otram droši var teikt visu, kas ienāk prātā. Katram piemīt, kaut kas tāds, kas nepiemīt otram, tādēļ vienam vienmēr ir pārsvars pār otru. Iespējama sadarbība darījumu kārtošanā. Ja abiem ir viena profesija, tad, jo augstāks ir viņu personības attīstītas līmenis, jo patīkamākas, interesantākas un noderīgākas ir šīs attiecības. Abiem ir līdzīgi pasaules uzskati, un, viņi ātri atrod samierināšanos vai piekāpjas, ja vēlas sadarboties. Tādā savienībā notiek izaugsme, attiecības ir patīkamas. Nelielas nesaskaņas, šajās attiecībās, kavē partnerus kļūt tuvākiem. Viņi ietur zināmu distanci, un cenšas palīdzēt viens otram. Lūgums palīdzēt, tiek uztverts pareizi, kaut arī palīdzība nav tik noderīga, kā gribētos. Darbā šis partneris ir neaizstājams, bet ģimenes dzīvē tādas attiecības nebūs noturīgas, bezdarbība tās ietekmē graujoši, jo ir dažādas intereses. Arī relaksācijas veids atšķirīgs. Reizēm partneri kļūst sāncenši, otra uzvedība kaitina, un rodas vēlēšanās viņu iespaidot. Krājas viegli aizvainojumi par sīkumiem, viņi ilgi atceras pāri nodarījumus, viņus neapmierina otra nodomi un mērķi, arī to sasniegšanas veids. Viens saprātīgs plāns tiek nomainīts ar citu, pirms vēl uzsākta izpilde. Katrs aizstāv savu risinājumu, jo uzskata, ka otrs visu dara nepareizi. Viņi mēdz ietekmēt viens uz otru, cenšoties pārveidot dažas rakstura iezīmes. Sākotnēji pret to neiebilst, bet ilgstoši to nespēj paciest. Reizēm katrs uzskata, ka partneris strīdas un nemeklē risinājumu, ka nenovērtē viņu. Abu pretestība ir vienāda - pierāda pretējo, pazemo partneri, norāda viņa vietu. Šādi strīdi ir negaidīti. Taču, ja uzrodas kopēji pretinieki vai grūtības, partneri spēj ātri apvienoties. Savstarpējās sadursmes viņus atsvešina, bet pārdomājot savu izturēšanos, atkal spēj kļūt draugi. Kad ir sastrādājušies, pazūd vēlme ietekmēt un pārveidot partneri.
Pētījumi liecina, ka aprēķina laulības bieži tiek noslēgtas darba attiecībās. Tajās nemēdz būt jūtas, kaislība un greizsirdība. Abi dzīvo kā svešinieki, un, katrs vēlas sev papildinošo dzīvesbiedru, lai ģimenes dzīve kļūtu aizraujošāka. Darba attiecībās tuvība izzūd, to nav iespējams atjaunot (ja tāda vispār bijusi). Jebkuras sarunas kļūst lietišķas. Ja viens vēlas saņemt psiholoģisku atbalstu, otrs tūlīt izsaka tiešus padomus. Nav ne vēlēšanās, ne spēka garlaicību padarīt interesantāku. Pēc ilgstošas saskarsmes partneri var kļūt nežēlīgi. Šī ģimene nevēlas radīt pēcnācējus. Partneri nogaida, līdz otrs neiztur un uzsāk šķiršanās lietu.
Ja kopēja darbošanās, ģimenē tiek uzskatīta par svarīgāko, tad attiecības mēdz būt noturīgas. Pārsvarā tā notiek ar diviem loģiskajiem. Viņi uzskata, ka jūtas un mīlestība nav galvenais, jo tās nespēj saturēt ģimeni. Darba attiecībās ģimenes vērtības ir kopīgie mērķi - pienākums radīt un audzināt bērnus. Darba attiecības attīsta prātu un domāšanu, jo partneri visu apsver un izvērtē pēc izdevīguma. Jūtas tiek pakļautas prātam. Šīs attiecības pastiprina partneru gribasspēku, padara tos sacensties spējīgus, māca patiesi izvērtēt spēku izvietojumu. Šīs attiecības attīsta individualitāti.
Socionikas eksperti iesaka šīs attiecības kopējam darbam, dažādu plānu īstenošanai, izvirzīto mērķu sasniegšanai, bet ne laulībām. Šajās attiecībās, partneriem nav ieteicams uzsākt ilgtermiņa uzdevumu veikšanu, tās domātas tuvu mērķu sasniegšanai. Kopējā lietā partneri spēj aizrautīgi darboties.
[Atpakaļ]

Radniecīgo
Radniecīgo attiecību, psihes modelī, redzam, ka mentālā gredzena 1.funkcija abiem partneriem ir vienāda, tādēļ viņiem ir viegli uztvert vienam otru, rast kopējas intereses un saprasties. Ieceru īstenošana ir atšķirīga, bieži pilnīgi pretēja. 2.kanālā abiem ir atšķirīgas funkcijas (pēc dihatomu principa tās nosaka lēmuma pieņemšanas veidu). Lai gan Hakslijs ar savu 2.ētisko funkciju spēcīgi ietekmē DonKihota 4.loģisko (garastāvoklis), tomēr DonKihots ar savu 2.funkciju sāpīgi aizskar Hakslija vājo loģisko funkciju. Mēs visi uzskatām, ka mums piemīt loģiskā domāšana, un, zināmā mērā tā arī ir, katram tā piemīt vairāk vai mazāk. Ja cilvēkam, kuram loģika ir vājā funkcija, nepārtraukti par to atgādina un to apspriež, rodas aizvainojums, kā rezultātā attiecības saasinās. Bez tam DonKihota 2.spēcīgā loģiskā funkcija ir strukturālā, bet ne darbības loģika. Līdz ar to, šie partneri nespēj risināt saimnieciskus jautājumus.
Šīs attiecības var salīdzināt ar attālu radinieku attiecībām. Vispatīkamākie ir, tieši pirmie, sastapšanās mirkļi - kā radiem, kad viņi satiekas, sarokojas, uzsmaida viens otram un pievēršas lietišķām sarunām. Viņi runā tikai par nepieciešamām lietām, ievērojot pieklājību un viesmīlību, viens otra sadzīvē nevēlas iedziļināties. Radniecīgo attiecību partneri, iespējams ievērot lielā attālumā, tas piesaista un aizrauj. Abiem ir līdzīgs pasaules skatījums, taču atšķirīga uztvere. Viņi labi saprotas saskarsmē, jo abiem ir kopējas intereses un sarunu temati. Jo augstāks partneru personības attīstītas līmenis un spējām atbilstošāka nodarbošanās, jo interesantākas, patīkamākas un noderīgākas ir šīs attiecības. Pretējā gadījumā partneri aizvaino viens otru sāpīgās (vājās) vietās. Dažādos pāros sadarbības spējas radniecīgās attiecībās ir dažādas – vieniem vieglāk, citiem sarežģītāk (skat. tabulā Nr.20). Abiem ir līdzīgs skatījums, tāpēc viņi ātri vienojas, izskaidrošanās palīdz novērst, briestošo sadursmi. Šīs attiecības ir vienkāršas.
Partneri jūt simpātijas viens pret otru un zina, ka ir viens otram noderīgi, tomēr saglabā zināmu distanci. Šinīs attiecībās nenotiek otra pārveidošana, jo partneri to nepieļauj, nemēdz arī piekāpties. Nelielas, bet biežas, nesaskaņas partneriem neļauj satuvināties, tas ir nepatīkami un kaitinoši.
Šīs ir veiksmīgas darījumu attiecības, jo abiem ir vienādas intereses. Piemēram, Haksliji ir atbalstījuši un padarījuši plaši pazīstamus daudzus zinātnieku DonKihotu atklājumus. Hakslijam nepiemīt tik saprātīgs un sakarīgs domu gājiens, kā DonKihotam, tāpēc viņš spēj novērtēt partnera spējas un sasniegumus. DonKihots pārraida partnerim informāciju, kas palīdz iegūt cieņu sabiedrībā un nodrošināt materiālo labklājību. Toties Hakslijam vieglāk izdodas pārliecināt cilvēkus. Partneri cenšas pārspēt viens otru, mācās viens no otra un pilnveidojas. Viņi izvirza līdzīgus mērķus, bet sasniedz tos atšķirīgā veidā. Kad abi uzsāk kopīgo ieceru īstenošanu, ir nepatīkami pārsteigti, ka partneris darbojas pretēji gaidītam, un turpmāk viņam neuzticas.
Pakāpeniski sarunas apnīk, temati apsīkst, rodas iespaids, ka partneris nevēlas ievērot otra viedokli. Neapzināti rīkojas pretēji partnera vēlmēm, bet savādāk rīkoties nespēj un neprot. Radniecīgo attiecībās, nejauši viens otru aizvaino, aizvainojumu atceras ilgi, jo iebildumi aizskar vājās funkcijas.
Reizēm aizrādījums, kas vienam pilnīgi neko nenozīmē, sāpīgi aizskar otru. ”Skaists uzvalks!”, saka Hakslijs, „Kuras dēļ tad tu to uzģērbi?”. Ar to viņš dziļi aizskar DonKihotu, kuram attiecības ar cilvēkiem ir neaizskarams temats, bet Hakslijs attiecību jomā jūtas brīnišķīgi. Savukārt, Hakslijs sāpīgi uztver DonKihota piezīmes par viņa nespēju pieņemt saprātīgu lēmumu.
Tā pakāpeniski zūd cieņa vienam pret otru. Neraugoties uz interesi par otra darbību, katrs cenšas uzspiest savu viedokli. Kad jāpieņem kopēji lēmumi, rodas spriedze. Radniecīgie sociotipi attālinās viens no otra, ja nav kopīgu mērķu. Taču spēj attiecības atjaunot, aizmirstot aizvainojumu un iepriekšējās nesaskaņas. Un sākas viss no gala!
Radniecīgās attiecībās partneri jūtas neomulīgi, ja nepietiek jaunas informācijas, un, ja ir norobežoti no apkārtējās pasaules. Tas tādēļ, ka viņiem ir vienāds temperaments. Iespēja iegūt informāciju no plašās pasaules, viņiem dod dzīves prieku un enerģiju. Partnera stāsti otram šķiet garlaicīgi. Jo daudzveidīgāka un aizraujošāka ir apkārtējā vide, jo labāk saprotas radniecīgie partneri. Viņiem patīk apspriest aizraujošus jaunumus, īpašus sabiedriskos notikumus, nevis paziņu sadzīvi. Viņu attiecības uzlabojas lielākā cilvēku grupā, jo radniecīgā partnera uzvedība saskarsmē ar apkārtējiem ir patīkama.
Viņiem jāatceras, ka nedrīkst jaukt lietišķās attiecības ar intīmajām. Tas var atgadīties, jo starp viņiem veidojas vienas no saderīgākām intīmām attiecībām. Tādēļ rodas maldīgs priekšstats par saderību vispār.
Līdzīgo uzskatu dēļ radniecīgie partneri bieži kļūst labi draugi. Viņi spēj cienīt viens otru un reizēm labi saprotas, taču bieži viens otru aizkaitina. Viņi nedrīkst viens otram uzspiest lēmumus un piespiest rīkoties pēc sava prāta. Ja partneriem ir augsts personības attīstības līmenis, vai arī viņi konsultējas pie socionikas speciālista, attiecības var kļūt mierīgas un līdzsvarotas. Reizēm satuvināšanos ar partneri atgūst, kad bērni izauguši un uzsākuši patstāvīgas dzīves gaitas. Tad tuvāki kļūst visi ģimenes locekļi. Pēc šķiršanās parasti saglabā brāļa un māsas attiecības – kopā bija labi, bet atsevišķi vēl labāk. Neskumst viens pēc otra, reizēm aizmirst, ka tādas attiecības vispār ir bijušas.
[Atpakaļ]

Pilnīgs pretstats
Pilnīga pretstata attiecību, psihes modeļu, attēlā redzam, ka partneru psihes funkciju izvietojums ir vienāds, bet ar pretēju vērtumu, tādēļ šīs attiecības nosauktas par pilnīgi pretējām. Introvertais partneris atvēsina (dzēš) ekstravertā aktivitāti. Tas dod izskaidrojumu tam, kādēļ vienas problēmas izvērtēšanā, partneriem ir pretēji viedokļi. Attiecībās skolotājs – skolēns, introverts skolotājs dzēš ekstravertā skolēna aktivitāti, kurš šī iemesla dēļ kļūst nervozs. Tomēr konflikti šajās attiecībās nerodas.
Viņus sajūsmina drauga izturēšanās sabiedrībā, sirsnība, labsirdība un maigums. Abu intereses ir līdzīgas, tas veicina satuvināšanos. Partneri spēj ilgi un aizrautīgi sarunāties, apbrīno otra savdabīgo pieeju. Uzņēmīgākais izsaka spriedumus, mierīgākais tos palabo un papildina.
Pilnīgi pretējo attiecības ir izplatītas laulībās. Šajās attiecībās, pēc bērna piedzimšanas, iestājas bīstams pārejas stāvoklis, jo atšķirīgi ir partneru uzskati un paņēmieni bērnu audzināšanā (dažādas kvadras).
Šajās attiecībās nav ieteicama trešās personas iejaukšanās. Tādos gadījumos starp partneriem rodas sāncensības gars un vēlēšanās gūt pārsvaru sarunā, kā arī, piesaistīt pienācēja uzmanību. Iepriekš saskanīgā saruna pārvēršas nepamatotā partnera viedokļa apstrīdēšanā, kas ir atšķirīgs. Līdz ar to, pazūd līdzsvars attiecībās.
Pilnīgi pretējo attiecības, mēdz saukt, arī par neitralizācijas attiecībām. Abi partneri ir līdzīgi - tikai viens ekstraverts, otrs introverts. Kad attiecības kļūst tuvākas, introvertais pamazām atsvešinās, zūd sākotnējais draudzīgums, rodas spriedze. Introvertais cenšas apslāpēt ekstravertā partnera uzņēmību un darbīgumu, aizrāda un aizvaino ekstraverto partneri. Piemēram, Balzaks neticīgi aizrāda DonKihotam, ka viņa izdomājumi ir muļķīgi, ka tos nav iespējams īstenot, un, ka darbības sekas nav paredzamas. DonKihotu tas aizvaino, viņš saniknojas. Viņam šķiet, ka partneris neizprot viņa spējas un saprātu, ka uzvedas aizspriedumaini - un viņš atbild ar to pašu. DonKihota filozofiskie spriedumi ir viņa būtības neatņemama sastāvdaļa, bet Balzaks tos uzskata par muļķīgu un bezjēdzīgu spriedelēšanu, viņu interesē skaitļi un patiesi notikumi.
Attiecībām attīstoties, rodas sajūta, ka partneris kavē viņa ieceru īstenošanu, ka viņa attieksme ir noliedzoša, un tas veicina savstarpēju neuzticēšanos. Introvertais, pilnīgi pretējo attiecībās, ir vājāks un aizvainojamāks. Partnera attieksmi viņš uztvert ar aizdomām. Izvairās rīkoties, jo baidās no aizrādījumiem. Ekstravertais vaino partneri attiecību atsalšdēšanā, un nespēj viņu pareizi novērtēt. Nožēlo, ka mēģinājis veidot tuvākas attiecības, un attālinās no viņa. Ja partneru personības attīstības līmenis ir augsts, tad ir iespējams izvairīties no savstarpējiem apvainojumiem.
Pilnīgi pretējo attiecībās, pastāvīgi, notiek strīdi, vainīgo meklēšana un izskaidrošanās. Aizvainojumi ilgi paliek atmiņā, un ir neiespējami tos aizmirst. Abpusēja saskaņa iespējama reti. Ko saderīgās attiecībās partneri uztver kā rūpes, to pretstata attiecībās pieņem, kā partnera nekaunīgu vēlēšanos, izmantot otru savtīgos nolūkos.
Ja neizdodas saskaņot savu rīcību, tad ir neiespējami kopā darboties. Strīdi reizēm veicina attīstību un profesionālo izaugsmi, tā tas ir arī šajās attiecībās. Pilnīgi pretējo attiecībās, aizraujoša šķiet, partnera attieksme, darba paņēmieni, bet ne viņa sasniegumi - tas mudina sadarboties. Partneri prot paredzēt otra uzvedību, panākumus vai zaudējumus. Ja attiecības veidojas starp viena aroda pārstāvjiem, tās var pāriet noturīgā draudzībā. Laulībā tās ir vienas no sarežģītākām. Tas jūtams jau kopdzīves sākumā. Pielāgošanās ir lēna un ilgstoša, to vēl vairāk sarežģī atšķirīgā intīmā uzvedība. Spēja paredzēt partnera vienveidīgo uzvedību, neizlīdzina aizvainojumu arī intīmos brīžos, jo katrs vēlas, kaut ko neparastu.
Abus nomoka viena doma - kāpēc es saistīju dzīvi ar šo garlaicīgo radījumu? Attiecības ir saspringtas, un partneri dzīvo uz šķiršanās robežas, ar ko parasti šīs attiecības beidzas. Ja tomēr izdodas kļūt iecietīgiem vienam pret otru, veidojas pieradums. Tas neatbilst tam, ko partneri gaidīja attiecību sākumā. Parasti aiziet uzņēmīgākais, jo redzama iemesla laulības šķiršanai nav. Pilnīgi pretējo attiecībās, jācenšas neaizkaitināt partneri un neizvest viņu no pacietības, jo aizkaitinātājs cieš ne mazāk, kā aizkaitinātais. Norādot uz partnera kļūdām, jāatceras par savējām.
[Atpakaļ]

Šķietami vienādie
Šķietami vienādo attiecībās, jābūt piesardzīgam pret partneri, tās nav īpaši labvēlīgas.
Šķietami vienādais šķiet līdzīgs Jums pašam, taču tas patiešām ir šķietami, tādēļ arī atbilstošs attiecību nosaukums. Šajā pārī viens ir racionāls, otrs iracionāls - tas nozīmē, ka partneriem atšķiras dzīves organizēšanas veids. Attiecību sākumā spriedze nav jūtama, jo dzīves uzskati un intereses ir līdzīgi. Ir cerība, ka partneris Jūs sapratīs, pieņems jūsu viedokli un atbalstīs. Diemžēl, tā nenotiek. Viņiem grūti vienam otru saprast, rodas iespaids, ka otrs neiedziļinās teiktajā. Šķietami vienādie nespēj ieinteresēt partneri, jo viņa teiktais bieži nav tas, ko būtu gribējies dzirdēt vai uzzināt. Nākas piemēroties sarunu biedra stilam, un izlikties par domubiedru, lai saglabātos saskaņa un jēga. Bieži izceļas nevajadzīgi strīdi, kuros nav uzvarētāja, jo viens otram nespēj neko pierādīt – katrs paliek pie saviem uzskatiem. Tie atņem daudz spēka un enerģijas. Par vienu tēmu, katram ir savs spriedums, jo funkciju izvietojums ir atšķirīgs. Abi var atrast kopīgus sarunu tematus, var būt sašutuši par vienu, taču katrs redz savādāku atrisinājumu. Sarežģījumus rada partnera domu izpratne. Sarunas ar šķietami vienādo partneri nedod gandarījumu. Šķiet, ka otrs tīšuprāt visu jauc, sarežģī vai vienkāršo. Partneri viens otru nespēj patiesi novērtēt. Jo ilgāk abi nodarbojas ar vienu problēmu, jo vairāk attālinās. Rodas sajūta, ka laiks tiek tērēts veltīgi.
DonKihots spriež par abstraktām tēmām, bet Džeks interesējas par praktiskām lietām. Ētisko sociotipu dzīve ir vētraina, emocionāla un kaislību pilna. Loģisko dzīve ir mierīgāka, bet spriedzes pilna, par maz sirsnīgas, atvērtības un atklātības. Attīstās partneru darījumu loģika.
Sabiedriskām diskusijām šīs attiecības ir labas - domubiedri viens otru atbalstīs un turpinās partnera domu. Kopīgs darbs var būt veiksmīgs, ja pareizi tiek sadalītas darbības jomas. Attiecības ir noturīgas, ja saskaņo savu nostāju, pirms uzsākt kaut ko nopietnu. Tikai iepriekš sagatavojoties kopīgai rīcībai, partneriem būs vērtīgs guvums. Plāni mainās, dzimst idejas darījumu kārtošanai, rodas tālejoši projekti. Attiecības attīsta humora izjūtu, kas veicina, ne vienmēr pamatotu, dzīvesprieku. Attiecības mudina partnerus riskēt, kļūt uzņēmīgiem. Viņi droši ievieš idejas praksē – neapsverot, nepārbaudot un neatmetot nepareizo un nevajadzīgo. Viņiem izdodas ieviest, pagātnē izstrādātus un uz laiku atliktus, projektus. Attiecības attīstās strauji, tās ir izaicinošas un pretstatu pilnas. Partneriem nav laika apstāties, lai atvilktu elpu un pārdomātu.
Saskaņa nav ilgstoša, jo partneri dzīvo blakus, bet katrs atsevišķi. Nepatīkamākais šajās attiecībās ir tas, ka partneri nespēj saprast otru līdz galam. Ilgāk dzīvojot kopā, abiem rodas uzskats, ka otrs ir mazāk spējīgs. Kaut gan reizēm tieši otrs sasniedz daudz vairāk. Rodas pārestības un netaisnības izjūta, kā rezultātā veidojas skaudība un nenovīdība. Cieš abu patmīlība. Ja darbības jomas nesaskaras, tad saglabājas mierīga līdzāspastāvēšana.
Ģimenes dzīvē šīs attiecības nav arī labākās, bet nav arī sliktākās. Statistika liecina, ka, šķietami vienādie, pēc ilgas draudzības attiecības noformē likumīgi, tomēr tās ātri izjūk. Uz attiecību likumīgu reģistrēšanu pamudina ļoti laba seksuālā saderība, tas vieš cerības, ka varētu veidoties saskanīga kopdzīve. Tomēr, nekas īpašs šķietami vienādos partnerus nesaista, arī intīmās attiecības kļūst garlaicīgas, viss interesantais beidzas, iestājas garlaicība. Ja ģimenē ir bērni, tad partneri atturas no šķiršanās. Šajās ģimenēs bērni tiek psiholoģiski traumēti, jo kopdzīves laikā ir pietiekoši dzirdējuši skandālus un redzējuši kautiņus. Attiecību saraušana notiek diezgan viegli, kaut gan, laulātie parasti šķiras ar aizvainojumu, tomēr abi jūtas atviegloti. Šīs attiecības raksturo teiciens: «Tev savs liktenis, man savs».
[Atpakaļ]

Super ego
Partneru funkcijas, superego attiecībās, ir saistītas tikai mentālā gredzenā, tas nozīmē, ka neveidojas saikne starp viena apziņu un otra zemapziņu. Neveidojas interese par partnera dzīvībai svarīgām norisēm. Mentālā gredzenā, savukārt, ir saikne starp viena partnera stipro radošo funkciju (nosaka kādā veidā tiks īstenotas 1.funkcijas ieceres), un otra partnera vājo funkciju. Tās nepapildina viena otru, tieši otrādi, tur rodas neizpratne. Piemēram, ja Balzaks uzdod Dimā veikt kādu uzdevumu, un nedod tiešus norādījumus, kā to izdarīt – viņu pārsteidz un pat sanikno Dimā neizdarība. Tādās reizēs Balzaks var kļūt ass, un bez kautrēšanās izteikt spriedumus par Dimā loģiku. Balzaks arī necenšas izskaidrot, bet pats visu izdara, uzsverot savu pārākumu. Balzaks, loģiski pamatojot, spējīgs sāpīgi aizskart Dimā, bet pats nokļūt neveiklā situācijā, Dimā spēcīgās sensorās funkcijas dēļ. Balzaks ir spējīgs izvest no pacietības mierīgo Dimā. Līdzīgi notiek arī citos superego attiecību pāros.
Šajās attiecībās notiek nepārtraukta izskaidrošanās. Attiecību sākumposmā saskarsme ir interesanta, jo partneris pievelk ar savdabīgu, atšķirīgu dzīves uzskatu un uzvedības veidu. Partneris tiek uztverts, kā tāls un nesasniedzams, viņam tiek piedēvētas neesošas īpašības. Pie otra, katrs saskata tās rakstura iezīmes, kas pašam nepiemīt. Tiek apbrīnotas partnera iemaņas, prasme un izpratne lietās, kas pašam rada šaubas vai izraisa sirdsapziņas pārmetumus. Partneris šķiet valdzinošs un biedējošs vienlaicīgi, un tas neatstāj vienaldzīgu. Šīs attiecības veidojas atturīgi, partneri pamazām iepatīkas viens otram. Piemēram, DonKihots apbrīno Napoleona spējas izrīkot, iedvesmot, aizraut.
Savukārt, Napoleonu saista DonKihota spēja izprast sarežģītas sakarības. Bet DonKihots ir nepacietīgs, un lielās ar savām zināšanām visās jomās, nenoklausoties partnera teikto līdz galam, kaut gan neprot tās pielietot (kā pasakā par balodi, kurš mācījās vīt ligzdu, nenoklausījies padomu teica – protu, protu!). Šajās attiecībās jāievēro psiholoģiska distance, jo pārāk satuvinoties, viens otru noved stresā. Ar laiku sadusmo arī superego partnera runa, viņu kļūst nepatīkami klausīties (atšķirīgas kvadru vērtības). Partneri attālinās viens no otra, ja nav kopīga sarunas temata vai kopīga mērķa. Ja mērķi saskata, tad tā īstenošana ir katram atšķirīga, kas rada emocionālo spriedzi.
Superego bieži ir aprēķina attiecības, kas veidotas materiālo apsvērumu dēļ. Otra spēcīgās iezīmes, reizēm, šķiet izdevīgas, tādēļ iespējama veiksmīga sadarbība un atbalsts.
Pāris vēro viens otra darbošanos un apvainojas, ja partnerim ir lielāki panākumi. Attiecību sākumā viņi rūpējas viens par otru, jo uzskata, ka nepieciešama palīdzība, ja partneri zemāk vērtē. Ar laiku viņi saprot, ka nevar otram uzticēties, un nespēj arī palīdzēt, jo intereses un mērķi ir dažādi. Neuzklausa otru un nebrīdina par saviem nodomiem, tādēļ bieži rīkojas pretēji iecerētajam. Arvien biežāk iedomājas, ka partneris vēlas viņam iespītēt. Sāk izvairīties no pienākumiem un atbildības, nepilda dotos solījumus. Attiecībās parādās vēlēšanās melot (runā vienu – dara kaut ko citu), un palikt pie saviem uzskatiem.
Attiecību turpinājumā abi jūtas ierobežoti, ilgojas pēc patstāvības un jauniem iespaidiem. Vienlaicīgi nepieciešami uzmanības apliecinājumi. Ja šīs prasības netiek apmierinātas, rodas pārmetumi, un partneri otru sāk uzskatīt par egoistu (ko citu var gaidīt no attiecībām ar šādu nosaukumu). Katrs pretojas mēģinājumiem ierobežot viņa neatkarību. Notiek strīdi. Pāris nepārtraukti mēģina rast līdzsvaru. Ja abi ir ekstraverti, tad parasti ir neapmierināti, ka partneris neizrāda pietiekoši daudz uzmanības, un aizņemts ar citām lietām. Introvertiem šķiet, ka otrs ir pārāk uzmācīgs. Superego attiecībās strīdi pastāvīgi mijas ar izlīgumiem. Sevišķi sarežģītas šīs attiecības ģimenē. Lai saglabātu mieru, nākas visu laiku pieskaņoties otram. Tas rada milzīgu nogurumu, liekas, ka ir atņemta enerģija.
Ja iemācās cienīt viens otra intereses, tad attiecības kļūst līdzsvarotas - uz neilgu laiku izzūd pretrunas. Jāļauj partnerim brīvi mainīt nodarbes. Lai šīs attiecības saglabātos un spriedze, kaut nedaudz mīkstinātos, nedrīkst uzstājīgi pāraudzināt otru vai izmantot viņu savtīgos nolūkos. Jo mierīgāk viens pret otru izturas, jo saskarsme ir patīkamāka. Šīs attiecības ir virspusējas, tomēr viens no otra var daudz mācīties, jo partneri pārraida otram nepieciešamo informāciju.
Parasti šīs attiecības beidzas ar tuvu pazīšanos. Labvēlīgas divām draudzenēm, kurām nav iespējas bieži tikties. Viņas tiecas tikties atkal.
Šajās attiecībās laulības tiek noslēgtas neapdomīgi, tuvāk neiepazīstot vienam otru. Diemžēl, kļūdīšanos apzinās, kad ģimenē ir piedzimuši bērni. Tiešas prognozes, par noturīgu laulības dzīvi, nevar dot. Ikdienā nepārtraukti jāpiemērojas, jo attiecību līdzsvars mainās. Arī intīmā saskarsme neuzlabo partneru attiecības, jo seksuālā programma ir atšķirīga (skat. XII nodaļa, kvadru seksuālā programma). Visticamāk, ka psiholoģiska tuvība šajās attiecībās neveidosies. Taču, ja vēlaties asas izjūtas, varat mēģināt.
[Atpakaļ]

Sociālā pasūtījuma
Šīs ir asimetriskas, nevienlīdzīgas attiecības, jo šajā gredzenā viens ir informācijas pārraidītājs otrs tās uztvērējs. Ikviens sociotips vienlaicīgi ir gan informācijas saņēmējs no kāda sociotipa, gan pārraidītājs kādam citam sociotipam. Sabiedrības attīstībai nepieciešams, lai katra informācija tiktu uztverta, apstrādāta atbilstoši uztvērēja pieredzei, un pārraidīta citam. Tā ir sabiedrības attīstībai nepieciešamā informācija.
Sociālā pasūtījuma attiecību sākumposmā partneri ar cieņu izturas viens pret otru. Taču parasti pasūtītājs (pārraidītājs P) informāciju pārāk aktīvi uzspiež uztvērējam (u), uztvērējs nogurst un attālinās.
Attiecībās skolotājs - skolēns, veiksmīgi tiek pārraidīta informācija, un, skolēns ātri izprot un labi apgūst mācāmo. Arī sabiedrībā šis pāris veiksmīgi un radoši darbojas.
Laulībā šīs attiecības ir smagas. Partnerus šajās attiecībās var dēvēt par izmantotāju un izmantojamo, bet tas ir aizvainojoši, kaut gan savstarpējās sociālās lomas šajās attiecībās ir tieši tādas. Šis sadalījums attiecas tikai uz informācijas pārraidīšanu, ne uz materiālu labumu gūšanu, vai noziedzīgām darbībām.
Pasūtītājs (psihes līmenī) labprātīgi uzņemas izmantojamā lomu, jo izmantotājs nepieprasa un nelūdz pasūtījumu. Satuvināšanās notiek lēni, un rodas sajūta, ka būs interesanti. Kāds nejauši raidīts skats var radīt vēlmi iepazīt partneri tuvāk, uzzināt ko jaunu. Atskārsme rodas pēc dažiem kopā nodzīvotiem gadiem, kad partneri saprot, ka liela daļa enerģijas un spēka izlietota izpatikšanai, izdabāšanai un rūpēm par uztvērēja labsajūtu. Bet uztvērējs neprasīja, pasūtītājs pats uzņēmās ģimenes galvas pienākumus, jo uzskatīja, ka otrs nespēj uzņemties atbildību, neko neprot un bez viņa pazudīs! Sekas ir tādas, ka pasūtītājs ir izlolojis partneri par „siltumnīcas stādiņu”.
Attiecību sākuma posmā raksturīga ieinteresētība un maigums, tādēļ šādas laulības tiek noslēgtas bieži. Ģimenes dzīvē abiem laulātiem jāiztur spriedze, tās ir nomācošas attiecības. Viss, ko dara un runā uztvērējs, pasūtītājam šķiet nenozīmīgs. Uztvērējs pasūtītāju pieņem, kā nozīmīgu personu. Pasūtītājam nav vēlēšanās rēķināties ar pieņēmēju – uztvērēju, jo sajūt, ka partneris ir vājāks. Pasūtījums tiek izpildīts bez pretestības. Tādēļ pasūtītājam rodas vēlēšanās vadīt un pamācīt pieņēmēju.
Ja pirmā mīlestība ir sociālā pasūtījuma attiecības, pārraidītājam attiecību sākums šķiet romantisks, šo iespaidu rada kaislības un greizsirdība. Viss ātri beidzas, jo pēc laulību noslēgšanas arvien biežāka ir nesaprašanās. Ikdienā partnerus nomāc neapmierinātība, abi bieži strīdas par sīkumiem, tādēļ sākotnējā kaislība noplok un pārvēršas vienaldzībā. Parast par ģimeni rūpējas viens laulātais. Ja viens partneris vai abi bieži uzturas ārpus ģimenes, kopdzīve ir iespējama (vīrs bieži uzturas garāžā, komandējumos, vai izdomā vaļaspriekus – makšķerēšana, sports u.c ). Uztvērēju reti interesē ģimenes dzīve, viņš var līdz spēku izsīkumam darboties profesionālā jomā. Ja uztvērējam nav aizraušanās, mājās viņš pārgurst, attiecības parasti beidzas ar šķiršanos. Šīs attiecības šķiet romantiskas apkārtējiem, un tiek aprakstītas literatūrā, piemēram M.Mitčelas romāna „Vējiem līdzi” varoņi Rets Batlers (Žukovs) un Skārleta O’Hāra (Džeks), abi ekstraverti. Labāka saderība vērojama starp introvertiem partneriem - intuitīvo un sensoro (Jeseņins un Draizers, Balzaks un Maksims).
Tie pāri, kas izšķiras un atkal saiet kopā, pārsvarā dzīvo sociālā pasūtījuma attiecībās. Pēc šķiršanās, uztvērējs spēj iet uz izlīgumu, īpaši, ja uzlabojies pārraidītāja materiālais stāvoklis. Uztvērējam šķiet, ka partneris kļuvis pievilcīgāks, un viņš atrod iemeslus, lai attiecības atjaunotu. Ja abi ziedojas kopīgam mērķim, attiecības var veiksmīgi turpināties.
Sociālā pasūtījuma attiecības ir veiksmīgākas darījumos. Partneris tiek uzskatīts par ieceru īstenotāju. Pārliecinājies, ka partneris pārraida vērtīgu informāciju, otrs to izmanto veiksmīgu un izdevīgu darījumu kārtošanai, kā arī savā labā. Šajās attiecībās nepieciešama abpusēja ieinteresētība.
Sociotipi, veiksmīgai kopdarbībai, apvienoti sociālā progresa gredzenos. Ir četri gredzeni. Viens no tiem apvieno DonKihotu, Hamletu, Napoleonu un Štirlicu. Četru cilvēku grupa, sociālā progresa gredzenā, spēj veiksmīgi risināt dažādus radošus uzdevumus. Īpaši spēcīgas ir grupas, kur darbojas astoņi cilvēki divos paralēlos gredzenos. Šeit notiek visu darbinieku spēku sakopošana, pastiprināšana, kā ietekmē paaugstinās prāta spējas. Piemēram, Robespjērs – Igo, Gabēns – Hakslijs, Draizers – Džeks, Jeseņins – Žukovs (skat. evolūcijas un involūcijas gredzenus IX nod., mazās grupas 54 zīm.).
Sociālā pasūtījuma attiecībās domāšana kļūst skaidrāka un tiešāka, parādās spēja novērtēt situāciju un dot norādījumus. Cilvēks kļūst rīcības spējīgāks, sajūt enerģijas pieplūdumu, līdz ar to, var vadīt un organizēt. Šīs attiecības modina radošās spējas, bet novirza domas. Tas nogurdina. Uztvērējam nav vajadzīga papildus iedvesmošana, bet nedrīkst dot tukšus solījumus, izskaistināt nākotnes izredzes. Vadot pasūtītāju, labi jāpārzina attiecīgā brīža situācija un jāņem vērā līdzīgu uzdevumu risināšanas pieredze. Darba kolektīvā cilvēks jūtas pretrunīgi. Iespējama kļūdīšanās, jo nespēj objektīvi novērtēt savus sasniegumus. Ļoti nozīmīgas politikā.
[Atpakaļ]

Revīzijas attiecības
Visi 16 sociotipi savā starpā saistīti tā, ka katrs ir kādam revidents (R) un vienlaicīgi citam viņš ir revidējamais (r). Šo attiecību īpatnība ir tā, ka revidents, nejūtot pretestību, var bīstami pietuvoties revidējamam. Tuvāka iepazīšanās ar revīzijas attiecību partneri ir sarežģīta - tuvināšanās tiek atlikta, jo partneri nespēj strauji veidot attiecības. To var paātrināt kāds zīmīgs notikums. Revīzijas attiecības veidojas, kad iejaucas trešā persona - tad revidents spēj uzkrītoši izrādīt labvēlību revidējamam. Savukārt, revidējamais spēj atbalstīt revidējamā uzskatus, piesaistīt revidenta uzmanību ar kādu interesantu, neatkārtojamu rīcību. Revidents īsā laikā pārņem vadību, un revidējamais nespēj attapties, kad ir jau pakļauts. Rodas spriedze, kas neļauj atslābināties. Revidents kontrolē revidējamā domāšanu un nepārtraukti ietekmē vājo 4.funkciju.
Cilvēki saiet kopā un apprecas dažādu iemeslu dēļ. Revīzijas attiecībās intīmā dzīve ir neiespējama, bet tas ir nekaitīgākais, kas šajās attiecībās var notikt. Mazāk cietīs revidējamā libido, vairāk cietīs psihe. Revidējamais tiek terorizēts nepārtraukti un par jebko. Lai kā cenšas revidējamais, revizors nekad nav apmierināts. Revidējamam rodas vēlēšanās pretoties, bet nepietiek spēka (enerģijas). Šajās attiecībās revizors neapzināti darbojas, kā enerģētiskais vampīrs. Tieši šajās attiecībās biežāk notiek fiziska izrēķināšanās starp partneriem. Sevišķi nesavaldīgi ir ekstraverti sensorie. Kautiņš iespējams jebkurās attiecībās, bet revīzijas attiecībās to var izraisīt visneiedomājamākās un nevainīgākās lietas. Ne visās revīzijas attiecībās notiek kautiņi, tas atkarīgs no partneru izglītības līmeņa un audzināšanas. Pārsvarā šīs attiecības tiek šķirtas. Ja laulātajiem ir augsts personības attīstības līmenis, vai viņus saista kopējs uzņēmums, materiālās intereses vai dzīves mērķis, tad konflikti tiek mērķtiecīgi slēpti no sabiedrības. Mākslīgi uzturētas, tādas mēdz būt politiķu, aktieru u.c. ievērojamu personu attiecības.
Revīzijas attiecības, kas vērojamas starp skolotāju un skolēnu, sauc arī par pedagoģiskās kontroles attiecībām. Skolēni (revidējamie) ātri nogurst, nav psiholoģiskās saiknes ar skolotāju, slikti vai pilnīgi neizprot revizora mācību priekšmetu. Skolēns tiek pazemots, un pats nespēj izskaidrot notiekošo. Zaudē pašnovērtējumu, jo viņam tiek iestāstīts, ka ir neapdāvināts, nespējīgs un nevēlams skolai.
Ja partneri ietur psiholoģisko distanci, savstarpējās aizdomas un neuzticēšanās zūd. Kopdzīve iespējama, ja distance tiek ievērota ilgus gadus (piemēram, ja viens nepārtraukti dodas komandējumos, jūrnieku un tālbraucēju šoferu ģimenēs u.c.), tad kopdzīve kļūst līdzīga šķietami vienādo attiecībām. Tādos gadījumos attiecības kļūst aizraujošas, jo partneri atkal redzoties, viens otru spēj pārsteigt ar neparastu rīcību. Revīzijas attiecības līdzsvarojas, ja ģimenē parādās trešais, duālais vienam no laulātajiem – bērns vai kāds no vecākiem.
Ja revidējamam izdodas veiksmīgi rīkoties ar ģimenes līdzekļiem, un ģimenes sociālais stāvoklis nepasliktinās, tad dzīve kādu laiku šķiet sakārtota. Revidējamais jūtas, vairāk vai mazāk, apmierināts, bet parasti tas neturpinās ilgi. Revidējamais jau iepriekš zina, ka kaut kas notiks. Revidējamais vairākkārt mēģina partnerim izskaidrot, ka vēlas dzīvot saticīgi, bet partneris tam netic vai nevēlas ticēt. Revidējamam, šajās attiecībās, nav iespējama attīstība, tādēļ tās turpināt ir bezjēdzīgi. Pārsvarā attiecības pārtrauc revidējamais, bet revizors retāk, jo jūtas pārāks. Dzīvošanai šādās attiecībās ir tikai viens attaisnojums – veikt pētījumus un gūt pieredzi, lai palīdzētu citiem. Nav iespējams mainīt partnera raksturu, vienkāršāk ir mainīt partneri. Labi, ja ģimenē nav bērnu, tad šķiršanās ir vieglāka. Reizēm šīs attiecības beidzas, pirms vēl īsti ir sākušās.
Šajās attiecībās, bieži vērojama, viena laulātā smaga saslimšana – tādā veidā organisms informē, ka kaut kas nav kārtībā. Šāds brīdinājums jāuzņem nopietni. Slimības laikā revizors neaiztiek revidējamo, un cilvēks atpūšas. Bieži revidējamais slimo ar astmu. Kopdzīve iznīcinoši iedarbojas uz cilvēku. Pēc tam iestājas atslābums un nespēks, jo zudis enerģētiskais piesātinājums, beigusies audzinošā iedarbība, attiecības iegājušas noslēguma posmā.
Šajās attiecībās iespējams interesants kopējais darbs. Trešā persona (viena vai otra partnera duālais) atvieglo sadarbību un saskarsmi starp abiem. Tas mazina spriedzi starp partneriem. Diemžēl savstarpēja revīzija ir nepatīkama arī apkārtējiem cilvēkiem. Šādas attiecības vērojamas starp politiķiem. Tad politiskās diskusijas ir spraigas, uzjautrina publiku. Veselīgas sabiedrības veidošanai un attīstībai ir nepieciešams politiskais revidents (un revidējamais). Viņi uztur spriedzi, neļauj sabiedrībai palikt vienaldzīgai, pret dažādām dzīves negācijām.
Revīzijas attiecību tabulās redzams diskomforta mērījums ballēs. Šīs attiecības ir neērtas visiem pāriem, tomēr, loģiskiem sociotipiem, tās ir nedaudz vieglākas.
[Atpakaļ]

Konfliktējošo attiecības
Apskatot konflikta attiecību, psihes modeļa, zīmējumu redzam, ka Hamleta 1.spēcīgākā funkcija spēj iespaidot Gabēna 4.vājo funkciju, šī ietekme var būt gan labvēlīga, gan nelabvēlīga. Iespējama sadarbība ievērojot distanci. Ja partneriem ir atšķirīgi personības attīstības līmeņi, tad konflikta situācijā, šīs attiecības saasinās. Gabēns ar 1.sensoro funkciju izdara psiholoģisku spiedienu uz Hamleta 4.vājo funkciju, taču pēdējais saņems pamācošus aizrādījumus. Partneri spēj pielāgoties viens otram uz neilgu laiku.
Šīs ir sarežģītas attiecības. Attiecību sākumposmā partneriem rodas interese par otru, jo pievelk viņa neizprotamā uzvedība un uzskati. Partnerim ir atšķirīga uzvedība un problēmu risināšanas paņēmieni. Tomēr, satuvināšanās abiem šķiet iespējama. Svarīgāka ir intīmā tuvība. Interese par otru rodas, pirms viens otru iepazinuši tuvāk. Attiecībām attīstoties, partnera uzvedība un dzīves uzskati, šķiet dīvaini un atšķirīgi no iepriekš novērotiem, tas rada apjukumu. Krājas dusmas, bet izskaidrošanās nepalīdz. Šajās attiecībās partneri psiholoģiski ietekmē otru, jo ilgu laiku neizrāda jūtas. Mēdz izrādīt nepatiku pret partneri. Viņi ierobežo, viens otru, un neļauj izpausties, nogurst, bet tuvību nezaudē. Ja vēlas saglabāt attiecības, cenšas apspiest nepatīkamās izjūtas un cer uz sapratni. Pamazām pastiprinās neizpratne par otru, un tas pakāpeniski noved līdz konfliktam. Konfliktā, negaidītas un apstākļiem neatbilstošas dusmas, pazemo otra pašcieņu.
Konflikta cēlonis ir partneru atšķirīgās rakstura iezīmes. Katrs neapzināti aizskar otra vājās vietas, un partnera runa šķiet aizvainojoša, jo nav izvēlēti pareizie vārdi. Arī otra rīcība šķiet aizvainojošas, rodas iespaids, ka partneris visu dara spītējot. Rodas vēlēšanās pierādīt savu taisnību. Partneri mēģina izrunāties, bet bez panākumiem, jo neizdodas rast sapratni. Šādos gadījumos partneri vaino otru. Nesaprašanās iemesls ir nenozīmīgs, bet strīdi rodas no sīkumiem. Parasti rodas iespaids, ka tūlīt viss nokārtosies un valdīs abpusēja sapratne. Mēģinājums, līdzsvarot attiecības, ir kā soļošana gar bezdibeņa malu - vienmēr draud iespēja iekrist aizā. Mēģinājumi ir neveiksmīgi. Jo vairāk cenšas, jo situācija pasliktinās. Konflikta attiecības ierobežo brīvību un nomāc apņēmību. Šajās attiecībās partneri kļūst aizspriedumaini pret otra sapņiem un iecerēm, kas šķiet neprātīgi, nepārdomāti. Partneri uzskata, ka otra ieceres nav vērts īstenot. Ja atsevišķus darbus partneri spēj veikt bez strīdiem, tad sadzīves sarežģījumus izdodas risināt veiksmīgāk. Konflikta attiecības vēl vairāk sarežģī pārsteigumi, neskaidrība, neziņa un netieši doti norādījumi. Attiecību līdzsvaru iespaido jebkuras apstākļu izmaiņas. No partneru attiecību sarežģījumiem cieš arī apkārtējie cilvēki. Konflikta attiecībās trešā persona situāciju pasliktina. Attiecības iespējams saglabāt, ja abi ievēro nemainīgu dzīves un darba ritmu. Attiecību uzsākšana ir pārsteidzīga izvēle. Pēc šķiršanās partneri sajūt atvieglojumu. Ja abi salabst un cenšas aizmirst nesaskaņas, satuvināšanās nav ilgstoša un beidzas kā iepriekš, vai ar katru reizi smagāk.
Līdzīgi veidojas arī konflikta attiecības darba vietā - strādāt ir sarežģīti, jo darba ritms un paņēmieni ir atšķirīgi. Darba partneri nespēj otram palīdzēt, nespēj aizsargāt otru no citu ietekmes un aizrādījumiem. Konflikts saasinās, ja kolektīvā ir vēl kādas nesaderīgas attiecības.
Dzīvojot vai strādājot konflikta attiecībās, cilvēkam var rasties psihosomatiskas saslimšanas. Reizēm konflikta attiecībās iespējams sadzīvot, ievērojot otra atšķirīgos uzskatus, ieradumus, nodomus un darba paņēmienus. Vienam jāpiekāpjas, zaudējot kaut ko no savas personības. Ja partneri atrod veidu, kā atbrīvoties no spriedzes, iespējams izvairīties no sarežģījumiem. Ievērojot, saskarsmē, tālo psiholoģisko distanci un pieklājības normas, iespējams uzturēt lietišķas attiecības. Nav jēgas sūdzēties vai lūgt palīdzību partnerim. Zinot socioniku, iespējams vienoties par darba sadali, nesteidzināt otru un neaizrādīt viņam. Konflikta attiecības nav ieteicamas pārī skolotājs – skolēns. Šinī gadījumā savstarpēja sapratne starp abiem neveidojas. Konfliktieris skolotājs traumē bērna psihi.
[Atpakaļ]